Šomēnes atzīmējamās dienas

Apzīmējumi un gavēņa kārtas

Dienu krāsasLielie svētkiGavēņa dienaBezgavēņa periodsParasta dienaAtzīmējamā diena
Gavēņa kārtaZivsZivs ikriEļļaSausā ēšanaBez eļļasĪpaši stingrs gavēnisSiera nedēļa — bez gaļas
Saīsinājumi un to nozīme

Sv. — svētais; Svt. — svētītājs; Svētl. — svētlaimīgais; Svētmoc. — svētmoceklis. Saīsinājumus lieto arī ar mazo sākumburtu un attiecīgajā locījumā.

Svēto apzīmējumi

Ap.
ApustulisKristus sūtnis un Evaņģēlija sludinātājs; kalendārā minēti divpadsmit un septiņdesmit apustuļi.
ap. piel.
Apustuļiem pielīdzinātais / pielīdzinātāSvētais, kura darbs īpaši sekmējis kristīgās ticības izplatīšanos.
Apl.
Apliecinātājs / apliecinātājaSvētais, kurš ticības dēļ pārcietis vajāšanas un ciešanas, taču nav miris mocekļa nāvē.
Labt.
Labticīgais / labticīgāSvēts valdnieks vai valdniece, kas izcēlies ar kristīgu dzīvi un kalpošanu.
Lielmoc.
Lielmoceklis / lielmocekleMoceklis, kura īpaši smagās ciešanas un ticības apliecība tiek sevišķi godinātas Baznīcā.
Moc.
Moceklis / mocekleSvētais, kurš pieņēmis nāvi par ticību Kristum.
Pirmmoc.
Pirmmoceklis / pirmmoceklePirmais moceklis noteiktā svēto lokā: Stefans — starp mocekļiem, Tekla — starp sievietēm.
Mtn.
Mantas nekārīgais / mantas nekārīgā; mantas nekārīgieSvētais, kurš palīdzējis un dziedinājis bez atlīdzības. Savienojums “Mtn. moc.” nozīmē “mantas nekārīgie mocekļi”, piemēram, Kīrs un Jānis.
Prav.
PravietisDieva aicināts cilvēks, kurš pasludina Viņa gribu; kalendārā parasti Vecās Derības svētais.
Sv. / sv.
Svētais / svētā; svētieVispārīgs svētuma apzīmējums; precīzo locījumu nosaka teikuma konteksts.
Svētl.
Svētlaimīgais / svētlaimīgāSvēto godināšanas apzīmējums; kalendārā bieži lietots Kristus dēļ neprātīgajiem, taču arī citiem svētajiem.
Svētmoc.
SvētmoceklisGarīdznieks, kurš miris mocekļa nāvē par Kristu.
Svt.
SvētītājsSvētais, kurš kalpojis bīskapa kārtā.
Taisn.
Taisnais / taisnāSvētais, kas dzīvojis saskaņā ar Dieva gribu; bieži Vecās Derības svētais vai cilvēks, kas svētu dzīvi vadījis pasaulē.
Visl.
Vislīdzīgais / vislīdzīgāSvētais mūks vai mūķene, kas izcēlies ar svētu dzīvi un askēzi — lūgšanu, atturību un garīgo cīņu.
Visl. moc.
Vislīdzīgais moceklis / vislīdzīgā mocekleMūks vai mūķene, kas miris mocekļa nāvē par Kristu.

Kā lasīt kopā? Pirmmoc. ap. piel. Tekla — pirmmocekle Tekla, apustuļiem pielīdzinātā.

Garīdznieku un klosteru amati

arhibīsk.
ArhibīskapsBīskaps ar augstāku goda nosaukumu vai īpašu atbildību Baznīcas pārvaldē.
arhidiak.
ArhidiakonsVecākā diakona jeb diakona goda nosaukums.
arhim.
ArhimandrītsAugstāks priestermūka goda nosaukums; var būt arī klostera priekšnieks.
bīsk.
BīskapsApustuļu kalpošanas turpinātājs, kurš vada diecēzi un iesvēta garīdzniekus.
diak.
DiakonsGarīdznieks, kurš palīdz bīskapam un priesterim dievkalpojumos; patstāvīgi nesvin liturģiju.
igum.
IgumensKlostera priekšnieks; dažās Baznīcas tradīcijās arī priestermūka goda nosaukums.
metr.
MetropolītsBīskaps ar metropolīta titulu; tā pienākumi un vieta hierarhijā atšķiras dažādās vietējās Baznīcās.
priest.
PriesterisBīskapa iesvētīts garīdznieks, kurš svin liturģiju un citus dievkalpojumus un garīgi aprūpē ticīgos.
virspriest.
VirspriesterisPriestera goda nosaukums par ilggadīgu vai īpaši nozīmīgu kalpošanu.

Citi personu apzīmējumi

jaun.
JaunavaSieviete, kuras dzīves aprakstā īpaši norādīta jaunavība.
kņ.
KņazsVēsturisks valdnieka vai dižciltīgā tituls.
ķēn.
ĶēniņšValdnieka tituls.
lielkņ.
LielkņazsVēsturisks augstāka ranga kņaza tituls.

Vietējo Baznīcu norādes

Bulg.
Bulgārijas Baznīcas piemiņaNorāda vietējo Baznīcu, kuras tradīcijā minēta šī piemiņa; ne vienmēr norāda svētā tautību.
Gruz.
Gruzijas Baznīcas piemiņa
Rum.
Rumānijas Baznīcas piemiņa
Serb.
Serbijas Baznīcas piemiņa

Datējums un laika norādes

g.
Gads
gs.
Gadsimts
j. st.
Jaunais stilsDatējums pēc Gregora kalendāra, ko lietojam ikdienā.
Kr. Piedz.
Kristus PiedzimšanaNorādēs «pirms Kr. Piedz.» — pirms mūsu ēras.
v. st.
Vecais stilsDatējums pēc Jūlija kalendāra; šā kalendāra aptvertajā laikā tas atpaliek no jaunā stila par 13 dienām.

Par kalendāru

Kalendārs palīdz ikdienā sekot Baznīcas svētkiem, svēto piemiņām, gavēņiem un Svēto Rakstu lasījumiem. Izvēlies dienu, iepazīsties ar tās nozīmi un atrodi laiku lūgšanai, lasījumam un labam darbam.

Kalendāra apzīmējumi

Krāsas un gavēņa simboli

Dienu krāsasLielie svētkiGavēņa dienaBezgavēņa periodsParasta dienaAtzīmējamā diena
Gavēņa kārtaZivsZivs ikriEļļaSausā ēšanaBez eļļasĪpaši stingrs gavēnisSiera nedēļa — bez gaļas
Gavēņa diena
Ja nav īpaša ēdiena simbola, savu ēdiena kārtu ievēro saskaņā ar priestera norādēm.
Zivs
Gavēņa ēdienam drīkst pievienot zivis. Gaļas, olu un piena produktu ierobežojumi paliek.
Zivs ikri
Atļauti zivju ikri. Tas pats par sevi nenozīmē atļauju ēst zivis.
Eļļa
Gavēņa ēdienu drīkst gatavot ar augu eļļu.
Sausā ēšana
Vienkārša augu maltīte bez pievienotas eļļas, parasti aukstā veidā — maize, augļi, rieksti un svaigi vai skābēti dārzeņi. Konkrēto kārtu saskaņo ar priesteri.
Bez eļļas
Augu izcelsmes gavēņa ēdiens bez pievienotas eļļas; atļauts arī silts, vārīts ēdiens.
Īpaši stingrs gavēnis
Īpašas atturības diena. Simbols pats par sevi nav norādījums ikvienam pilnībā atteikties no ēdiena un ūdens.
Siera nedēļa
Gaļu vairs neēdam, bet piena produkti, olas un zivis ir atļauti.
Diena bez gavēņa
Nav attiecīgā Baznīcas ēdiena ierobežojuma. Arī svētkos saglabājam mērenību un pateicību.
Kā lasīt kalendāru
Baznīcas gada simbols: krāsains loks ar svētku punktiem un pareizticīgo krustu centrā

Baznīcas gada ritms

Baznīcas kalendārs palīdz dzīvot līdzi Kristus dzīves notikumiem, svētkiem, gavēņiem un svēto piemiņām. Gada gaitā mēs atkal un atkal atgriežamies pie šiem notikumiem lūgšanā un dievkalpojumos.

Baznīcas gads sākas 1. septembrī pēc Juliāna kalendāra — 14. septembrī civilajā kalendārā. Tā centrā ir Pasha — Kristus Augšāmcelšanās, svētku Svētki. Līdzās tai gada ritmu veido divpadsmit lielie svētki, citas svētku un piemiņas dienas, kā arī gavēņi.

Svētki un gavēņi

Svētku dienās pateicamies Dievam un svinam Viņa pestīšanas darbus. Gavēņos gatavojamies svētkiem ar lūgšanu, grēku nožēlu, atturību un žēlsirdību. Ēdiena kārta ir viena daļa no gavēņa: tai līdzās mācāmies savaldīt dusmas un mēli, piedot un palīdzēt tuvākajam.

Četri lielie gavēņi ir Lielais gavēnis, Apustuļu gavēnis, Dievmātes Aizmigšanas gavēnis un Kristus Piedzimšanas gavēnis. Gada gaitā gavējam arī trešdienās un piektdienās, izņemot kalendārā norādītos periodus bez gavēņa un īpašos atvieglojumus.

Gada simbols

Krāsainais loks attēlā simboliski parāda šo gada ritmu. Tas sākas augšā un turpinās pulksteņrādītāja virzienā. Violetie posmi iezīmē gavēņus, sarkanais — Pashas laiku, zaļais — Trijādības svinības, zilais — Dievmātes Aizmigšanas svētkus, gaišais — svētās dienas pēc Kristus Piedzimšanas, bet zelts — pārējos gada posmus.

Divpadsmit mazie gaišie punkti simbolizē divpadsmit lielos svētkus; lielākais īpaši izceļ Pashu. Krusts centrā atgādina, ka viss Baznīcas gads ir vērsts uz Kristu.

Attēls rāda gada kopējo ritmu. Konkrēto svētku datumus un gavēņa kārtu meklē dienu ierakstos, jo Pashas datums un ar to saistītie svētki katru gadu mainās.

Datumi un dienu apzīmējumi

Galvenais datums norādīts pēc civilajā dzīvē lietotā Gregora kalendāra. Vecā stila datums ir pēc Juliāna kalendāra. 2026. un 2027. gadā starpība ir 13 dienas.

Dienu krāsas un apmales palīdz pamanīt svētkus, gavēņus un īpaši atzīmējamās piemiņas. Gavēņa simbols norāda ēdiena kārtu. Svētku izcēlums pats par sevi nenozīmē, ka gavēnis ir atcelts.

Svētdienas numerācija un balss

Norāde “svētdiena pēc Trijādības” rāda svētdienas vietu Baznīcas gada ciklā. Dažām svētdienām ir arī īpašs nosaukums.

“1. balss”, “2. balss” un līdzīgi apzīmē vienu no astoņām Baznīcas dziedājumu balsīm.

Bībeles lasījumi

Lasījumi sadalīti pēc dievkalpojuma. Nospiežot ševronu pie grāmatas, nodaļas un pantiem, vari izvērst pieejamā fragmenta tekstu. Ja norādīti vairāki lasījumu komplekti, daļa var būt paredzēta konkrētiem svētkiem vai svētā piemiņas dievkalpojumam.

Dievkalpojumu laikus pārbaudi draudzes sarakstā.

Dzīve līdzi Baznīcas gadam

Baznīcas gada centrā ir Kristus Augšāmcelšanās — Pasha. Svētki un gavēņi palīdz mums atcerēties Dieva pestīšanas darbus un piedalīties Baznīcas lūgšanā.

Gada svētki un gavēņi
Gavēnis

Gavēnī mācāmies savaldību, nožēlojam grēkus un atbrīvojam vairāk vietas lūgšanai un tuvākmīlestībai. Ēdiena ierobežojumus pavada centieni atturēties no dusmām, aprunāšanas, meliem un citu nosodīšanas.

  • Lūgšana: uzturi regulāru, saviem spēkiem piemērotu lūgšanu kārtu.
  • Atturība: izvēlies vienkāršāku ēdienu un ierobežo to, kas tevi izklaidē vai paverdzina.
  • Žēlsirdība: velti laiku, uzmanību vai līdzekļus cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība.

Savu gavēņa kārtu pārrunā ar priesteri. Īpaši tas attiecas uz bērniem, grūtniecēm, māmiņām, kuras zīda bērnu, veciem cilvēkiem, slimniekiem un cilvēkiem ar smagiem darba apstākļiem.

Ja esi paklupis, atsāc mierīgi un turpini. Grūtības vari izrunāt ar priesteri. Citu cilvēku gavēņa kārtu atstāj viņu un viņu garīgā vadītāja ziņā.

Trešdiena un piektdiena

Trešdienā pieminam Kristus nodošanu. Piektdienā pieminam Kunga krustā sišanu un nāvi. Noteiktos Baznīcas gada posmos gavēnis tiek atcelts vai atvieglots; konkrētās dienas kārtu skaties kalendārā.

Četri lielie gavēņi

Lielais gavēnis sagatavo Kristus Augšāmcelšanās svētkiem. Tā noslēgumam seko Lācara sestdiena, Pūpolsvētdiena un Ciešanu nedēļa, kurā īpaši pieminam Kunga ciešanas, krustā sišanu un apbedīšanu.

Apustuļu gavēnis sagatavo svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem. Tā ilgums mainās atkarībā no Pashas datuma.

Dievmātes Aizmigšanas gavēnis sagatavo Vissvētās Dievadzemdētājas Aizmigšanas svētkiem.

Kristus Piedzimšanas gavēnis sagatavo Pestītāja Piedzimšanas svētkiem.

Katra gavēņa sākumu, noslēgumu un dienu atvieglojumus skaties kalendārā.

Svētki un piemiņas

Iepazīsties ar svētku nozīmi un, ja iespējams, piedalies dievkalpojumā. Svētku priekšvakarā draudzē var būt vakara dievkalpojums vai visnakts nomods.

Mājās vari izlasīt svētku Evaņģēliju, lūgties pie ikonas un pārrunāt svētku nozīmi ar bērniem. Svētku prieku dalām arī ar vientuļajiem, slimajiem un tiem, kuriem nepieciešams atbalsts.

Priekšsvētki
Sagatavo tuvojošos svētku svinēšanai.
Pēcsvētki
Dienas, kurās dievkalpojumos turpinās svētku pieminēšana.
Atsvēte
Noslēdz svētku svinēšanas periodu.
Kopējā piemiņa
Vienā dienā apvieno vairāku svēto godināšanu, piemēram, kādas vietas svētos.
Relikviju pārnešana
Piemin svētā godājamo mirstīgo atlieku pārvešanu uz citu vietu.

Debesu aizbildņa piemiņas diena

Iepazīsties ar sava debesu aizbildņa dzīvi, lūdz viņa aizlūgšanu un pateicies Dievam. Ja iespējams, piedalies dievkalpojumā un izdari kādu žēlsirdības darbu. Ja neesi pārliecināts, kurš svētais ir tavs debesu aizbildnis vai kuru dienu svinēt, pajautā priesterim.

Aizgājēju piemiņa

Baznīca lūdzas arī par aizgājušajiem. Viņu piemiņu varam godāt ar lūgšanu, piemiņas vārdu iesniegšanu dievnamā un žēlsirdības darbu. Par piemiņas dievkalpojumiem un zīmīšu sagatavošanu jautā draudzē. Kalendārā norādītās kopējās piemiņas dienas palīdz atcerēties šo lūgšanu.

Lūgšana un Bībeles lasījumi

Izvēlies nelielu, regulāru laiku lūgšanai. Sāc ar lūgšanu kārtu, kuru vari uzticīgi ievērot, un pārrunā to ar priesteri.

Dienas lasījumu lasi nesteidzīgi. Vari sākt ar vienu fragmentu un pārdomāt:

  • Ko šis teksts atklāj par Dievu?
  • Uz kādu grēku nožēlu vai rīcību tas mani aicina?
  • Kā šodien varu atsaukties uz izlasīto?

Ja kāda vieta ir neskaidra, pieraksti jautājumu un pārrunā to ar priesteri vai katehēzes nodarbībā.

Latviešu lūgšanas un citus tekstus meklē draudzes e-bibliotēkā.

Pirmie soļi draudzē

Vari sākt ar sarunu ar priesteri un dievkalpojuma apmeklējumu. Pajautā, kur atrast katehēzi, lūgšanu tekstus un draudzes dzīves informāciju.

Soli pa solim iepazīsti lūgšanu, gavēni un dievkalpojumus. Neskaidrus jautājumus droši uzdod — draudze ir vieta, kur mācāmies un palīdzam cits citam.

Gatavošanās Svētajam Vakarēdienam

Gatavošanās ietver lūgšanu, grēku nožēlu, izlīgšanu ar tuvākajiem un draudzē noteikto kārtību.

Kalendāra ēdiena simboli neapraksta visu gatavošanos Dievgaldam. Par grēksūdzi, lūgšanām un atturību pirms Svētā Vakarēdiena seko sava priestera norādēm.

Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgo draudze

Svēto pamācības

Šīs pamācības ir avotos atrodamās mācības īsi pārstāsti, nevis burtiski citāti.

Svētītājs Jānis Zeltamute — par tuvākmīlestību

Gavēni pavada palīdzība trūkumcietējiem un atturēšanās no aprunāšanas. Rūpējoties par savu ēdienu, rūpējamies arī par to, kā izturamies pret tuvāko.

Vislīdzīgais abba Dorotejs — par pazemību

Gavējam arī ar mēli, acīm un darbiem. Sargājamies no lepnības par savu atturību un no vēlmes nosodīt citus.

Vislīdzīgais Serafims no Sarovas — par garīgās dzīves mērķi

Gavēnis ir līdzeklis garīgajā dzīvē, kas palīdz nest Svētā Gara augļus. Ārējo kārtu pavada iekšēja pievēršanās Dievam.

Gavēņa receptes

Gavēņa maltītei izvēlies vienkāršus, pieejamus produktus. Receptes sastāvdaļas vienmēr salīdzini ar attiecīgās dienas kārtu.

Pupiņu un dārzeņu zupa

Bez pievienotas eļļas · 4 porcijas

Divas kārbas pupiņu savā sulā, trīs kartupeļi, divi burkāni, viens sīpols, aptuveni 1,5 litri ūdens, sāls, lauru lapa un zaļumi.

Sagriez dārzeņus un vāri ūdenī, līdz tie mīksti. Pievieno noskalotas pupiņas, sāli un zaļumus; vāri vēl piecas minūtes. Pārbaudi, vai pupiņu sastāvā nav eļļas.

Griķi ar sēnēm

Atļauta eļļa · 4 porcijas

250 grami griķu, 300 grami sēņu, viens sīpols, divas ēdamkarotes augu eļļas, sāls un zaļumi.

Izvāri griķus. Eļļā apcep sīpolu un sēnes, līdz sēnes gatavas. Sajauc ar griķiem un pievieno zaļumus.

Cepta zivs ar kartupeļiem

Atļauta zivs un eļļa · 4 porcijas

600–800 grami zivs, 800 grami kartupeļu, divas ēdamkarotes augu eļļas, citrons, sāls un dilles.

Kartupeļus sagriez, sajauc ar eļļu un sāli un cep 200 °C temperatūrā aptuveni 25 minūtes. Pievieno zivi un turpini cept, līdz tā gatava; laiks atkarīgs no gabalu biezuma. Pasniedz ar citronu un dillēm.